Direktīva par enerģijas galapatēriņa efektivitāti un energoefektivitātes pakalpojumiem
Direktīvas par enerģijas galapatēriņa efektivitāti un energoefektivitātes pakalpojumiem mērķis ir samazināt enerģijas daudzumu, kas nepieciešams, lai sniegtu enerģētikas pakalpojumus Eiropas pilsoņiem un uzņēmumiem. Tika aprēķināts, ka Eiropas Savienībā enerģijas patēriņš ir aptuveni par 20% lielāks, nekā būtu iespējams pamatot ar ekonomiskiem motīviem. Tas nozīmē, ka tad, ja Eiropas Savienība īstenotu paņēmienus, ar kuriem nodrošināt, ka tās pilsoņi un uzņēmumi izrādītu vairāk iniciatīvas un realizētu efektīvākas enerģijas taupīšanas metodes, enerģijas patēriņš samazinātos par 20% un tas nevienam neko nemaksātu. Tātad ir acīmredzams, ka eksistē ļoti lielas ekonomiskas iespējas ietaupīt enerģiju. Daļu no šīs enerģijas ir iespējams efektīvi ietaupīt sniedzot enerģētiskos pakalpojumus un ar citiem galapatēriņa efektivitāti veicinošiem paņēmieniem.
160 miljoni ēku
Eiropa saviem simt sešdesmit miljoniem ēku patērē gandrīz pusi no visas enerģijas. Vislabāko taupības rezultātu, kurš paredzēts saskaņā ar šo Direktīvu, var sasniegt, jaunbūvējamās un jau esošajās ēkās realizējot praktiskus enerģijas taupīšanas paņēmienus. Paņēmienu, ar kuriem nodrošināt ēku energoefektivitāti, ir ļoti daudz, viens no tiem – izolācija, un šie paņēmieni ir tik ekonomiski, ka var palīdzēt ietaupīt izdevumus par katru ietaupīto oglekļa dioksīda tonnu. Šī tehnoloģija jau ir izstrādāta un pārbaudīta, nav nepieciešami nekādi papildus pielietojuma pētījumi. Vajag tikai stimulu, kurš palīdzētu nodrošināt, ka šīs tehnoloģijas tiktu īstenotas, un tieši to cenšas panākt šī Direktīva.
Katrai dalībvalstij ik pa trim gadiem it jāsagatavo nacionālais energoefektivitātes darbību plāns. Nacionālie darbību plāni ir jāiesniedz Komisijai.
- Katrai dalībvalstij ik pa trim gadiem it jāsagatavo nacionālais energoefektivitātes darbību plāns. Nacionālie darbību plāni ir jāiesniedz Komisijai.
- Dalībvalstu pienākums ir deviņu gadu laikā sasniegt savā valstī norādīto 9% enerģijas ietaupījuma rādītāju.
- Ir noteiktas prasības valsts sektoram, konkrēti, – kļūt par tirgus dzinējspēku.
- Uzņēmumiem, kuri darbojas gāzes un elektroenerģētikas sektorā, valdības var noteikt sabiedrisku pakalpojumu prasības, kas saistītas ar energoefektivitāti.
- Radīt apstākļus, kas palīdzētu attīstīt un veicināt enerģētikas pakalpojumu tirgu (enerģētikas saimniecības apkalpojošie uzņēmumi).
- Prasības attiecībā uz patērētās enerģijas mērīšanu un rēķinu izrakstīšanu.
Izolācija taupa enerģiju
Visstabilākā un ekonomiski visperspektīvākā enerģija ir tā, kuru mēs neizmantojam. To pierāda vairāki uzticami pētījumi:
- McKinsey (Vattenfall) izstrādāja klimata karti, ar kuru pierādīja, ka izolācija var palīdzēt gada laikā ietaupīt 1,6 gigatonnas CO2 (tas atbilst visā Krievijā gaisā izmetamajam kopējam CO2 daudzumam), bet vidējā ekonomiskā efektivitāte (ne pašizmaksa) ir vienāda ar 130 eiro par vienu tonnu.
- Pētījumu sabiedrības Ecofys iegūtie dati parādīja, ka ilgtermiņā visas Eiropas valstis varētu gada laikā ietaupīt 460 miljonus tonnu CO2, ja visās modernizējamās ēkās tiktu piemēroti pašreizējie energoefektivitātes standarti. To var salīdzināt, piemēram, ar kopējo CO2 daudzumu, kāds gada laikā tiek izmests gaisā Itālijā. Ja pieņemtu, ka naftas cena ir 70 dolāri par barelu, gada laikā enerģijas izdevumiem tiktu ietaupīti 270 miljardi eiro.
Eiropas pasīvo ēku veicināšanas konsorcijs PEP (Promotion of European Passive houses), kuru saskaņā ar programmu „Progresīva enerģētika Eiropai“ atbalsta Eiropas Komisija, ir pierādījis, ka tad, ja visas standarta ēkas tiktu pārveidotas par pasīvajām, vienas ēkas gaisā izvadāmā CO2 daudzumu būtu iespējams samazināt vidēji par 50–65%.
