Energoefektivitāte ir ietaupītā enerģijas daudzuma un patērētā (jeb prognozējamā) enerģijas daudzuma attiecība. Citiem vārdiem – efektīvas enerģijas patēriņa mērķis ir samazināt enerģiju ražojot, ekspluatējot vai sniedzot pakalpojumus. Tas attiecas uz ēku apsildīšanas, dzesēšanas, vēdināšanas un kondensēšanas enerģiju vai elektroenerģiju, ko rada ēkā esošās iekārtas. Energoefektivitāte ir viens no galvenajiem Eiropas Savienības klimata politikas mērķiem. Līdz 2020. gadam plānots ieviest „3x20” klimata paketi un par 20% uzlabot enerģijas patēriņa efektivitāti.Energoefektīvas mājas
Kāpēc ir jātaupa enerģija?
Enerģija ir cilvēces evolūcijas stūrakmens. Tādi atklājumi, kā uguns iededzināšana, tvaika dzinējs, naftas izmantošana, ir uzlabojuši dzīves līmeni miljardiem cilvēku. Mēs esam kļuvuši atkarīgi no lēta kurināmā.
Lielākā mūsu enerģijas daļa, aptuveni 86%, tiek iegūta no tādiem avotiem, kuri neatjaunojas. Vispasaules enerģijas patēriņš pieaug, bet mums pieejamās lētās enerģijas resursi izsīkst. Savas nespējas efektīvi izmantot enerģiju dēļ mēs neesam pasargāti no strauji augošajām cenām. Neizskatās, ka nākotnē šādu grūtību būs mazāk. Tikai dažas nākamās paaudzes iztērēs lielāko enerģijas resursu daļu līdz minimumam. Lai iegūtu pēdējos atlikumus, būs jāizmanto vairāk enerģijas un naudas, nekā tie būs patiesībā būs vērti.
Cik ilgam laikam pietiks enerģijas resursu?
Lai izveidotos izrakteņu enerģija, bija nepieciešami 300 miljoni gadu. Bet tikai dažas mūsu paaudzes var iztērēt lielāko enerģijas resursu daļu līdz minimumam. Cerams, ka naftas varētu pietikt vēl 40 gadiem; pēc tam, lai iegūtu pēdējos tās resursus, būs nepieciešams vairāk enerģijas, nekā tie būs vērti saskaņā ar BP (British Petroleum) prognozēm. Gāzes resursu var pietikt aptuveni uz 60 gadiem. Tajā pat laikā, pēc Vispasaules kodolenerģētikas asociācijas datiem, urāna resursu, cik to ir zināms pašlaik, pietiktu aptuveni uz 14 gadiem. Ja cenas ievērojami pieaugs tik lielā mērā, ka būs vērts meklēt arī maz rentablus urāna resursus, tiem var pievienoties vēl dažas papildus desmitgades.
Ja citu galveno enerģijas resursu kompensēšanai nāksies izmantot ogles, tad mūsu ogļu resursi var izsīkt ātrāk nekā 125 gadu laikā. Tāda situācija saglabāsies pat tad, ja rēķināsim, ka gada laikā vispasaules enerģijas pieprasījums izaugs tikai par 1% naftai un par 1,5% dabasgāzei, bet tas ir lēnāks pieaugums, nekā pašlaik.
